CV-Online: Vidējā neto darba samaksa ir aptuveni par 22% augstāka nekā oficiālajos statistikas datos
7.5.2019
Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par 6%, sasniedzot 948 EUR, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” ikgadējā atalgojuma pētījumā. Salīdzinājumā ar oficiālajiem statistikas datiem, pētījums demonstrē atšķirīgas atalgojuma tendences – pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos.
Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par 6%, sasniedzot 948 EUR, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” ikgadējā atalgojuma pētījumā. Salīdzinājumā ar oficiālajiem statistikas datiem, pētījums demonstrē atšķirīgas atalgojuma tendences – pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos.
“Lai arī algu un atlīdzību pētījumā uzrādītā darba samaksa joprojām būtiski atšķirības ar oficiālajiem statistikas datiem, ir vērojama pozitīva tendence – jau par 3 procentpunktiem mazāka atšķirība nekā pirms diviem gadiem, kas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem,” stāsta “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš. ”Tāpat arī analizējot neto samaksu Latvijas lielākajās pilsētās un reģionos, jāsecina, ka algas ārpus Rīgas pērn ir pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi arī ir mazinājusies atšķirība iedzīvotāju ienākumos. Pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gada laikā šai atšķirībai samazinoties par 7 procentpunktiem.”
Atalgojuma pieaugums pagājušajā gadā visstraujākais bijis valsts un pašvaldību sektorā, gandrīz 11%, sasniedzot 821 EUR, vietējos privātā sektora uzņēmumos gandrīz 7%, 907 EUR, bet starptautiskos privātā sektora uzņēmumos, kur vērojams augstākais atalgojums, tā kāpums bijis mērenāks – 4% (1 057 EUR).
Pagājušā gada laikā neto darba samaksa pieaugusi gandrīz visās biznesa nozarēs. Visstraujākais atalgojuma kāpums bijis nozarēs, kurās vidējā darba alga ir salīdzinoši zema –veselības un sociālā aprūpe (13%), izglītība (9%). Tāpat arī straujāks atalgojuma kāpums ir bijis vērojams lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā (8%).
Analizējot atalgojumu pēc uzņēmumu pārstāvētā biznesa sektora, augstākais vidējais neto atalgojums jau vairākus gadus ir tādās nozarēs strādājošajiem kā IT un finanses, ķīmiskā rūpniecība un farmācija, kā arī telekomunikācijas. Savukārt zemākas algas – izglītības, mākslas un kultūras, kā arī ēdināšanas jomā.
Komentējot darba tirgus situāciju, „SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozē: „Šogad vidējās darba samaksas pieaugums visās nozarēs turpināsies, tiesa, var parādīties spilgtākas atšķirības tempā. Pieaugums varētu palēnināties no 8.4% kāpuma pērn līdz 7% šogad, bet bruto darba samaksa gada beigās jau sasniegt 1 100 eiro.”
Latvijas algu un atlīdzību pētījuma metodoloģija: kvantitatīvā aptauja un kvalitatīvā izpēte
Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā – algas.lv. Papildus interneta aptaujas datiem no darba ņēmējiem, tika apzināti darba devēji, noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās. Pētījuma dati tika iegūti no 2018. gada janvāra līdz decembrim, kopumā iegūstot informāciju par vairāk nekā 24 tūkstošiem respondentu.
Algu un atlīdzību pētījuma galvenais mērķis ir atspoguļot dažādās amatu kategorijās strādājošo atalgojuma līmeni un nodrošināt informatīvu ziņojumu par to. Pētījumā atspoguļotā darba samaksa ietver arī citus ienākumus, piemēram, autoratlīdzības un iespējamās “aplokšņu algas”.
Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit.
